|
Kas ir nevalstiskais jeb trešais sektors?
Trešais jeb nevalstiskais sektors ir pilsoniskās sabiedrības organizāciju un neformālo grupu kopums, kas pastāv līdzās valsts un biznesa sektoriem. Nevalstiskās organizācijas darbojas sabiedrības un tās grupu interesēs, un to darbība nav vērsta uz peļņas gūšanu. /www.integracija.gov.lv/
Kāpēc rodas NVO?
Visbiežāk NVO rodas, lai apmierinātu kādu sabiedrības vajadzību, kuru nerisina ne valsts, ne pašvaldība, ne bizness. NVO sniedz cilvēkiem iespējas uzlabot savu un citu sabiedrības locekļu dzīves kvalitāti, profesionāli pašapliecināties un augt personībām. Savukārt jauniešiem nevalstiskās organizācijas dod iespēju iegūt savu pirmo darba pieredzi, iesaistoties brīvprātīgo darbā.
Kas ir nevalstiskās organizācijas Latvijā?
Latvijā ir divi nevalstisko organizāciju veidi - biedrības un nodibinājumi.
Biedrības un nodibinājumi
Līdz 2004. gada 30. aprīlim nevalstiskā sektora darbību Latvijā regulēja Likums par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām, bet 2004. gada 1. maijā spēkā stājās Likums par biedrībām un nodibinājumiem un Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums. Saskaņā ar to līdz 2006. gada 2. janvārim pilnīgi visas sabiedriskās organizācijas un to apvienības Latvijā bija jāpārreģistrē Uzņēmumu reģistrā par biedrībām vai nodibinājumiem. Organizācijas, kas nav pārreģistrējušās, tiek likvidētas likumā noteiktajā kārtībā. Jaunā normatīvā bāze nodrošina sektora tiesisko sakārtošanu un tā darbības uzlabošanu.
Biedrības un nodibinājuma atšķirības
Biedrība ir brīvprātīgu personu apvienība, kas darbojas, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi. Tātad tā ir biedru organizācija, kurā apvienojas personas uz biedrošanās principa pamata. Savukārt nodibinājums ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai. Nodibinājumā nav biedru. Tam var būt viens vai vairāki dibinātāji, kuru dibinātāja statuss saglabājas uz mūžu. Turklāt ne vienā, ne otrā gadījumā mērķim nav peļņas gūšanas rakstura. Pēc pārveidošanas biedrības var saglabāt iepriekšējo organizācijas nosaukumu, ja vien tajā nav ietverti vārdi nodibinājums vai fonds. Turpretim nodibinājuma nosaukumā jāietver vārds fonds vai nodibinājums.
Tiesiskais regulējums
NVO tiesisko darbību atbilstoši to iedalījumam papildus vispārējiem tiesību aktiem un iekšējiem tiesiskajiem normatīvajiem aktiem regulē šādi speciālie likumi:
Atšķirības starp tiesību normām likumos
Likums par biedrībām un nodibinājumiem un Likums par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām
Likums par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām:
- Var dibināt 10 vai vairākas 18 gadu vecumu sasniegušas personas.
- Par sabiedriskās organizācijas biedru var būt jebkura 16 gadu vecumu sasniegusi persona, kura sabiedriskajā organizācijā ir iestājusies individuāli, ievērojot statūtu noteikumus.
- Izšķir nosaukumus - sabiedriskās organizācijas un fondi.
- Nav noteikts par brīvprātīgā darba veikšanu organizācijās.
- Nav noteikta organizatoriskā struktūra (valde tiek atpazīta kā lēmējinstitūcija).
- Regulē politisko organizāciju un arī sporta organizāciju darbību.
Likums par biedrībām un nodibinājumiem:
- NVO var dibināt ne mazāk par divām personām.
- Nav noteikts biedru vecums.
- Sabiedriskās organizācijas sauc par biedrībām. Nodibinājuma nosaukumā jāietver vārds nodibinājums vai fonds.
- Brīvprātīgais darbs.
- Nosaka organizatorisko struktūru, kur valde tiek atpazīta kā vēlēta izpildinstitūcija.
- Neregulē politisko, sporta organizāciju darbību.
Vai reliģiskā organizācija ir biedrība vai nodibinājums?
Reliģiskā organizācija nav biedrība vai nodibinājums un tās darbību nosaka atsevišķs likums. Biedrību un nodibinājumu likuma 2. pants nosaka, ka "Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura" un "Nodibinājums, arī fonds, ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura".
Savukārt reliģisko organizāciju darbību nosaka Reliģisko organizāciju likums , kura 3. pantā teikts, ka "Reliģiskās organizācijas ir šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrētās draudzes, reliģiskās savienības (baznīcas) un diecēzes".
Politisko, reliģisko organizāciju un arodbiedrību tiesiskais regulējums
Politiskās organizācijas līdz 2004. gada 1. maijam regulēja Likums par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām, jo saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likuma 15. p. 1. d. politiskajām organizācijām bija jāizstrādā un jāiesniedz Saeimai likumprojekts par politiskajām partijām un grozījumi citos likumos līdz 2004. gada 1. aprīlim.
Politisko organizāciju finansēšanu regulē Politisko organizāciju finansēšanas likums, kas ir spēkā kopš 1995. gada 2. augusta.
Arodbiedrības regulē Likums par arodbiedrībām, kas ir spēkā kopš 1991. gada 2. janvāra. Latvijas Republikas arodbiedrības ir neatkarīgas sabiedriskas organizācijas, kas pauž, pārstāv un aizstāv savu biedru darba un citas sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses saskaņā ar Latvijas Republikas likumu Par arodbiedrībām, citiem Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem un Latvijas Republikas arodbiedrību statūtiem, kā arī ievērojot principus un normas, kas noteiktas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos starptautiskajos paktos un konvencijās.
Kas ir sabiedriskā labuma statuss?
2004. gada 1. oktobrī stājās spēkā Sabiedriskā labuma organizāciju likums, kura mērķis ir veicināt biedrību un nodibinājumu, kā arī reliģisko organizāciju sabiedriskā labuma darbību. Sabiedriskā labuma darbība ir tāda darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai tās daļai, īpaši, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanu. Sabiedriskā labuma organizāciju likums nosaka arī sabiedriskā labuma statusa piešķiršanas un atņemšanas kārtību. Par sabiedriskā labuma organizācijas statusu vairāk uzzini šeit.
Informācija ir ņemta no mājas lapas: www.nvo.lv |
